Ārzemju likumu vaļības

Dzīvei Latvijā ir savi ierobežojumi. Protams, kā brīvas un demokrātiskas valsts iedzīvotājiem, mums ir savas brīvības, bet tās ierobežo veselais saprāts. Tie, kuriem pilnai laimei ir nepieciešams, pilnīgi kailiem un narkotisko vielu reibumā, sēsties pie tanka stūres un izmest apli pa Rīgas ielām, ātri vien atradīs mūsu zemes pilsonisko brīvību robežu. Par laimi, pasaulē ir vēl 196 citas valstis, katra ar savām vērtībām un saviem likumiem. Lai arī kādas legālās vaļības ietu pie sirds, pasaulē ir kāda vieta, kurā cilvēki tās uztvers kā pašsaprotamas. Šīs interesantās vaļības ir apkopojis portāls http://www.casinopt24.com.

Spānijai pasaulslavena ar savām nūdistu pludmalēm. Gan pilsoņi, gan tūristi var baudīt Vidusjūras krastā brīvi no apģērba ierobežojumiem. Tomēr, vairums cilvēku neaptver, ka nemaz nav nepieciešams doties uz nūdistu pludmali, ja rodas nepieciešamība izmesties. Spānijā ir likumīgi atrasties pilnīgi kailam jebkurā publiskā vietā. Kā izrādās, 1978. gadā veiktās izmaiņas Spānijas konstitūcijā, ne tikai legalizēja nūdismu, bet pat to deklarēja kā vienu no cilvēka pamatbrīvībām. Katoļu baznīca ir vairākkārtīgi mēģinājusi mainīt, nūdismu aizstāvošos, likumus, bet bez rezultātiem.

Portugāle ir dekriminalizējusi visas eksistējošās narkotiskās vielas. Dekriminalizācija no legalizācijas atšķiras ar to, ka narkotisko vielu tirdzniecība vēl joprojām ir pretlikumīga, bet to lietotājiem vairāk nav jābaidās no policijas. Šādi likumi tika pieņemti ne aiz labas dzīves, jo, pirms šīs desmitgades, viens no katriem simts portugāļiem bija atkarīgs no heroīna. Valsts izdeva milzīgus līdzekļus, lai apkarotu narkomānijas problēmu, tomēr tā turpināja kļūt nopietnāka. Tā kā lielākā daļa naudas tika tērēta tieši, turot apcietinājumā daudzos, ar narkotikām saistos nevardarbīgos noziegumos apsūdzētos, valdība nolēma, ka šie līdzekļi būtu lietderīgāki izmantoti narkomānu rehabilitācijā. Turklāt naudas trūkums bija tikai viens no šķēršļiem, kas kavēja narkomānu pievienošanos rehabilitācijas programmām. Tā kā narkotiku lietošana bija pretlikumīga, no atkarībām sirgstošie cilvēki baidījās meklēt palīdzību pat tad, ja to vēlējās. Šķiet, ka Portugāles eksperiments darbojas, jo, pirmajos četros gados pēc izmaiņām likumdošanā, narkotiku izraisīto nāvju skaits samazinājās par 90%.

Tehniski, Anglija ir vienīgā vieta pasaulē, kurā likums neaizliedz pārvietoties tankā. Lai arī, ieroču īpašuma tiesību ziņā, daudz liberālākajās Savienotajās Valstīs ir vairāki izpriecu parki, kur klientiem tiek piedāvāti prieka braucieni bruņotā transportā, angļi šoreiz ir jeņķus pārspējuši, atzīstot tankus par likumīgiem satiksmes dalībniekiem. Šajā zemē ir iespējams ar tanku braukt uz veikalu pēc produktiem, vai pakaļ bērniem pēc futbola treniņa. Turklāt cilvēki to dara. Kāds anglis ir modificējis kādu tanku, pagarinot tā garumu, ierīkojot tajā vairākas krēslu rindas un burbuļu vannu, un piedāvā klientiem ekskursijas cauri Londonai, līdzīgi kā to dara limuzīnu īpašnieki. Veselais saprāta dēļ, valdība tomēr uzstāj, lai angļi, privātīpašumā esošiem, tankiem, demontē ložmetējus un aizmetina lielgabala stobru. Tāpat topošajiem tanku vadītājiem ir jānokārto īpaša H kategorijas vadītāja apliecība, tomēr Lielbritānijas valdība ir vairāk, nekā pretimnākoša arī šajā jautājumā. H kategorijas iegūšanai, ir nepieciešams reģistrēties mājaslapā, samaksāt nodevu 62 sterliņa mārciņu apmērā un gaidīt, kad uz jūsu mājām ieradīsies instruktors – atvaļināts angļu tankists, kas iemācīs tanku vadīt pat no nulles.

Tipiska tūristu aktivitātes, ko nevajadzētu atbalstīt

Tūristi vienmēr grib piedzīvot kaut ko autentisku, aizraujošu un nebijušu. Vairumā gadījumu tas ir pat vērtējams ļoti pozitīvi, jo vietējās kultūras iepazīšana palīdz vietējai sabiedrībai, attīsta mazo biznesu un palīdz celt galamērķa ekonomiku, tomēr, ir daudzas tūrisma aktivitātes, kas noteikti neatbilst ekotūrisma un ilgtspējības principiem. Tūristi bieži pat neapzinās, ka piedzīvojumi, kuros viņi iesaistās nodara ļoti lielu kaitējumu dabai un visai apkārtējai videi. Kādās tūrisma aktivitātēs pavisam noteikti nevajadzētu iesaistīties?

1. Vēršu cīņas

Vēršu cīņas ir ļoti sena tradīcija, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Vēl joprojām tās tiek rīkotas Spānijā, Latīņamerikā un citviet pasaulē. Tā ir uzskatāma par kultūras sastāvdaļu, tomēr to nebūtu ieteicams atbalstīt un aposta online. Tā ir ļoti vardarbīga un cietsirdīga aktivitāte. Tās pamata doma ir cīņa starp matadoru un vērsi, taču tā nav godīga cīņa, jo matadoram ir zobens. Vērsis nevar uzvarēt, tas tie ievainots un noasiņo tur pat uz vietas. Tā ir atklāta cietsirdība pret dzīvniekiem. Ja esat par dzīvnieku tiesībām un ilgtspējīgu tūrismu, noteikti izvairieties no vēršu cīņām un citiem līdzīgiem pasākumiem, kuri saistīti ar dzīvnieku mocīšanu un nogalināšanu, kā, piemēram, gaiļu cīņas.

2. Haizivs spuras zupas vai bruņurupuču olu ēšana

Pasūtot restorānā haizivs spuras zupu vai bruņurupuču olas, neviens tā īsti pat neaizdomājas par to, ka tas būtu kas slikts. Tā ir daļa no Āzijas kultūras, turklāt šiem dzīvnieku izcelsmes produktiem tiek piedēvēta dziedinoša ietekme. Tie tiek plaši pielietoti austrumu medicīnā, tāpēc arī maksā ļoti dārgi. Taču, gan haizivis, gan jūras bruņurupuči ir aizsargājamas sugas un tās nevajadzētu iegādāties. Ir daudz citu veidu, kā izbaudīt vietējo kultūru, nekaitējot sugu daudzveidībai.

3. Jāšana ziloņa mugurā

Indijā atrast iespēju izjāt ziloņa mugurā nav grūti un tūristi šo izklaides veidu ir iecienījuši. Diemžēl, tam ir nežēlīgs zemteksts. Ziloņi ir savvaļas dzīvnieki. Tie nav viegli apmācāmi un lai panāktu, ka tie var izklaidēt tūristus un to mugurās var jāt, tie tiek emocionāli un fiziski ietekmēti. Ļoti agrā vecumā mazie zilonēni tiek atņemti savām mātēm un pēc tam spīdzināti, līdz tie pilnībā pakļaujas savam dresētājam. Tūristi šo skarbo izturēšanos neredz. Viņi redz tikai gala rezultātu un priecājas par šiem dzīvniekiem, taču tas nav pareizi. Nekad nenododieties šādām izklaidēm.

4. Dzīvnieku izcelsmes suvenīru iegāde

Tāpat nevajadzētu arī iegādāties nekādus suvenīrus, kas gatavoti no dzīvnieku daļām. Tipiski piemēri ir kažokādas, ziloņkauls, čūskas pudelēs, dzīvnieku ilkņi utt. Pirmkārt, jau fakts, ka dzīvnieki tiek nogalināti suvenīru dēļ nav īsti pieņemams. Otrkārt, liela daļa šo dzīvnieku ir reti vai pat izmirstoši un šādā veidā tūristi veicina sugu daudzveidības samazināšanos un poker online. Treškārt, paši tūristi var iekulties ļoti lielās nepatikšanās, jo šādu produktu pārvešana robežai nereti ir pretlikumīga. Ja ļoti vēlaties iegādāties dzīvnieku izcelsmes suvenīrus, vismaz pārliecinieties, vai dzīvnieki, no kuriem tie gatavoti nav izmirstoši un ka to iegādei nav nepieciešamas īpašas atļaujas. Nepadariet sevi par kontrabandistu nezināšanas dēļ.

Kā vecāki nedrīkst izturēties pret saviem bērniem?

Viens gurds, amerikāņu psihologs ir teicis: “Pie katras izdevības paņemiet savu bērnu aiz rokas, jo paies pavisam neilgs laiks un viņš jums pārstās sniegt savu roku”.

Visu, ko mēs ieguldām savos bērnos, mēs kādreiz saņemsim atpakaļ un nevis kaut kā, bet desmitkārtīgi. Ja mūsu bērns aug uzticības pilnā atmosfērā, tad viņš iemācīsies uzticēties citiem cilvēkiem, ja mazuli mīl un atbalsta, tad viņš izaug par uzmanīgu un rūpēties spējīgu cilvēku. Bet, vecāki, paši to neapzinoties, pieļauj kļūdas dusmu un vienaldzību momentos, nemaz nepadomājot par to, par ko tas var pārvērsties mazā cilvēka dvēselē – froutakia.

Mēs ļoti nodarām pāri saviem bērniem, kad viņus:

Nesaprotam

Bērni kādreiz iemīlas jau pusaudžu vecumā un nemaz pat nenojauš, ka tas otrs cilvēks nav tas labākais variants, bet viņi mīl un viņiem liekas, ka viņš ir ideāls. Bet “ideāls”, bieži vien nemaz neskatās uz tā otra cilvēka pusi… un tad vecāki atrod mierinājuma vārdus: “Beidz pārdzīvot, tas ir tik nenopietni. Pēc kāda laika viss būs pārgājis.”. Bet tas, kurš pārdzīvo, nemaz negrib, lai šis stāvoklis beidzas, jo viņš taču mīl…

Neatbalstām

Mazais Karuzo atskrēja no skolas vienās asarās, jo mūzikas skolotājs bija viņam pateicis, ka viņa balss nekam neder. Bet māte viņam atbildēja: “Dēliņ, neklausies nevienu, Tu dziedi kā visskaistākais cīrulis pasaulē. Es to zinu”. Briesmīgi pat iedomāties, ka pasaule tā nekad arī nebūtu dzirdējusi slaveno tenoru, ja nebūtu bijis šīs gudrās sievietes. Tāpēc, mīļie vecāki, vienmēr atbalstiet savus bērnus, ļaujiet viņiem noticēt saviem spēkiem un vienmēr atkārtojiet viņiem: “Tu vari. Tu vari to paveikt”.

Salīdzinām ar citiem bērniem

“Paskaties, kāda tā meitenīte ir tīra un kārtīga, bet tu nosmērējusies kā ruksis”. Kaut kas pazīstams, vai ne? Nav saprotams tikai viens, ko grib panākt mātes sakot šos vārdus. Vienīgais ko ar tiem var panākt – dusmas pret tīro un kārtīgo meitenīti…

Izsmejam

Divas māsiņas iegāja veikalā, vienai no viņām bija pumpas, kuras bija apstrādātas ar speciālu šķīdumu zila krāsā. Viena no pārdēvējām iesaucās: ‘Re, kāda skaistule pie mums ir ieradusies, jūs tikai paskatieties! “. Vecākā māsa sajutās ļoti slikti, tāpēc, ka jaunāka māsiņa tika izsmieta un viņai tajā brīdī gribējās izdarīt kaut ko ļoti sliktu. Tā, pat pēc vairākiem gadiem viņa atceras šo notikumu.

Apvainojam ar vārdiem un savu rīcību

Lielākajās klasēs, bērni sevi jau uzskata par pieaugušiem cilvēkiem, tāpēc, neapdomāta rīcība var nodarīt viņiem pāri. Piemēram, tēvs, kurš astotās klases meitai iesit pa dibenu tāpēc, ka viņa nesaprot kādu mācību priekšmetu. Bērnam tas ir ļoti sāpīgi.

Kliedzam un nemākam savaldīties

Gadījums dzemdību namā. Bērns visu laiku čīkst, mamma viņu paķer sāk purināt un bļaut: “Nu ko tev vēl vajag no manis…”. Bērns, jebkurā vecumā ir nesaprašanā par tādu rīcību.

Ignorējam

Ticiet mums, tas ir visbriesmīgākais. Japāņu zinātnieks, nodemonstrēja visai pasaulei eksperimentu ar augiem. Trīs vienādas sēkliņas tika iesētās vienādos trauciņos. Katru rītu, ejot garām vienam no trauciņiem, zinātnieks ar to sveicinājās un teica tam labus vārdus. Otrajai sēkliņai viņš teica apvainojošus vārdus un apsaukāja to. Trešo sēkliņu viņš vienkārši ignorēja. Nav grūti iedomāties, kas ar sēkliņām notika pēc mēneša. Pirmais stāds bija liels un skaisti zaļā krāsā, otrais – izžuva, bet trešais – sapuva (καζινο). Bērni ir tāpat kā stādi un vecāki saņem tikai to, ko paši ir izaudzinājuši.

Nevajadzīgi darba vides noteikumi, kurus vajadzētu limitēt

Kāds ir vienkāršākais veids, lai vadība samazinātu produktivitāti? Ieviešot daudz drakoniskus, bezjēdzīgus un nevajadzīgus noteikumus, kas diktē darbinieku dzīvi ik sekundi. Priekšnieki, vadītāji un darba devēji dažkārt mēdz būt tirāniski, uzliekot saspringtu darba režīmu, kas noturētu ikvienu darbinieku uz līnijas. Ja esi strādājis ar kādu no šādiem priekšniekiem, droši vien arī saproti, ka noteikumi bieži vien nepalīdz ne produktivitātes celšanai, ne profesionalitātei. Tie tikai uzkurina aizvainojumu pret vadību.

Vienalga, lai arī kāda būtu darba vieta – birojs, kafejnīca, virtuve vai attāla filiāle, ar ko sazinās tikai tiešsaistē – vienmēr pastāvēs kādi noteikumi, kurus priekšniecība vēlas pārbaudīt un uzraudzīt. Daži noteikumi, protams, ir pilnīgi pamatoti un nepieciešami: nēsāt uniformu, ierasties laikā uz darbu, neņemt brīvdienas, nevienam iepriekš nepasakot – šie ir vieni no saprātīgajiem noteikumiem, ar kuriem darbinieki arī var sadzīvot.

Nevajadzīgi darba noteikumi diktē to, ko cilvēks dara ārpus sava darba, kā izskatās, kā uzvedās un lietas, kas neattiecas uz amatu. Daži no piemēriem, kurus vajadzētu limitēt darba devējiem:

1. Būt sasniedzamiem visu laiku
Daudzas darba vietas pieprasa, laikā, kad neesi uz darba vietas, būt sasniedzamiem. Taču, darbinieks pēc konkrētām darba stundām ir piekusis un nevēlas vairs domāt par nekādu darba sfēru, kā tikai atpūsties ar draugiem un ģimeni. Šādam nolūkam darbiniekam vajadzētu piešķirt darba telefonu, uz kuru drīkst tikai traucēt ārpus darba laika.

2. Nekāds ēdiens un dzēriens
Dažos gadījumos šis noteikumus ir pieņemams, ja darba devējs nevēlas, lai klaviatūrā ir sabirušas drupačas un cietais disks ir sabojāts ar uzlietu kafiju, taču, dažkārt no saspringtā darba grafika viens šokolādes batoniņš nāktu tikai par labu. Ja darba vietā, piemēram, birojā, aizliegts pie datora dzert kādu dzērienu, tad kāpēc neizveidot ūdens aparātu vai karstas kafijas aparātu, kur darbinieks var atveldzēties atstatus no kompjutera. Ņemot vērā, ka dienā jāizdzer vismaz 1,5 litri ūdens un lielākā dienas daļa tiek pavadīta darbā, tad padzeršanās ir vitāli nepieciešama.

3. Nepieciešama ārsta zīme
Ideja, ka tev savā amatā un vecumā nepieciešama attaisnojoša ārsta zīme par kavētu darba dienu ir traka. Īpaši, ja tavs darba devējs nepiedāvā veselības apdrošināšanu. Daudziem darbiniekiem došanās pie ārsta var prasīt veselas dienas izlaišanu, kas nozīmē, ka vizīte var izmaksāt pat vairāku dienu algu kopsummu.

4. Drakoniski kopšanas standarti
Nekas neliek vīrietim strādāt produktīvāk, kā bārdas nogriešana? Šādi noteikumi var šķist ļoti valdonīgi. Protams, priekšnieks vēlas, lai vienmēr esi nomazgājies un izskaties labi, lai ar tevi vēlētos komunicēt, taču, pieprasīt speciālus matu griezumus, bārdas garumu un citus specifiskus mērījumus ir diezgan stingri Spānijā.

5. Nekādas cepures
Tavs priekšnieks vēlas, lai darba vide izskatās profesionāla, un daudzos gadījumos, noteikums, ka nedrīkst valkāt cepuri, ir tīti saprātīgs. Bet citreiz tas liekas nevajadzīgs. Piemēram, ja strādā birojā, kas nav saistīts ar klientu vizītēm un tiešu kontaktu ar svešiem cilvēkiem, tad nekāds kaitējums profesionālajam biroja tēlam netiek nodarīts, ja darbinieks izvēlas sēdēt savā cepurē.

6. Gada atskaites par padarīto
Darba devēji nereti pieprasa paša darbinieka sevis izzināšanas atskaites – ar kādām problēmām saskāries pēdējā gada laikā, kā arī visu panākumu uzskaite. Šādas atskaites ļauj novērtēt darbinieku, taču, vai tas nav paša priekšnieka darbs? Viņam ir jāredz savs darbinieks, jāpārzina viņa trūkumi un dotības licuadora pequeña. Darbiniekiem ir jāsniedz motivācija, lai viņi sasniegtu vairāk panākumus, kā tas ir līdz šim, nevis jāveicina ar sava raksturojuma uzskaiti.

Dzīve laukos

Vienmēr pastāvēs diskusija, kur dzīvot būtu aliexpress daudz labāk – lielpilsētā vai laukos. Taču neviena atbilde nekad nebūs pareizāka par otru, jo, tāpat kā dzīvošanai lielpilsētā, arī lauku idillei ir savi plusi un mīnusi.

Priekšrocības, dzīvojot laukos:

  • Laukos ir kluss – īpaši naktī, kad klusums ir patiešām nepieciešams kvalitatīvam miegam. Kaimiņi mēdz būt pietiekami tālu, lai netraucētu tavam naktsmieram. Netraucē ne kaimiņu suņi, ne kas cits, kas notiek viņu pagalmā. Tu nekad nedzirdēsi, kurš ir apciemojis kaimiņu, kādā nolūkā un ko viņi sarunājas; pat ne mašīnas durvju aizsišanu.
  • Šāds klusums ir īsta svētlaime pilsētas iemītniekam, kuram praktiski nekad nav iespēja izbaudīt simtprocentīgu klusumu.
  • Laukos naktis atšķiras no lielpilsētas naktīm – ne tikai trokšņa dēļ, bet arī vizuālā izskata dēļ. Laukos tu vari vērties debesīs un skatīties uz zvaigznēm. Lielā piesārņojuma dēļ, pilsētā zvaigznes ir reti kad vērojamas debesīs. Pilsētās ir tā saucamais gaismas piesārņojums, kas veido pamatīgus gaismas kūļus no laternām un visiem mākslīgajiem apgaismojumiem. Šis piesārņojums veido tādu kā kupolu virs pilsētas, kas bloķē iespēju redzēt skaidras debesis un zvaigznes.
  • Laukos privātumam ir lielāka definīcija kā pilsētā. Laukos, tikai tavs lievenis ir tavs, tava kāpņu telpa ir tikai tava un nav jāuztraucas par to, ka naktī kāds varētu redzēt tavas gaitas, pārvietojoties pa istabu. Kaimiņi nav trokšņaini un nav jādomā par to, kā lai likvidē skaļā mūzika.
  • Lauki ir droša vide, lai uzturētu mājdzīvnieku. Pat ne vienu, bet vairākus. Ja dzīvo lauksaimniecībā ar plašu pagalmu, tad droši var apsvērt domu par vairāku dzīvnieku iegādi, lai dzīve ir vairāk piepildītāka. Dzīvniekiem nepieciešams brīvi pārvietoties pa āru, kā tas dažkārt nav iespējams pilsētas vidē.
  • Laukos ir lētākas īres izmaksas. Laukos dažkārt īres maksas ir uz pusi, ja ne pat vēl mazāk, kā tas ir lielpilsētās. Protams, tas ir tāpēc, ka atrodas tālu no tuvākā centra. Tomēr, ja tev nav pārāk liels iemesls, lai katru dienu ceļotu uz lielpilsētu, tad dzīvošana laukos var sniegt pietiekami lielu finansiālu ieguldījumu.

Mīnusi, dzīvojot laukos:

  • Veikalu trūkums – laukos dažkārt ir jāmēro ilgs ceļš, lai nokļūtu līdz veikalam. Nerunājot par to, ka jānokļūst arī atpakaļ līdz mājām. Turklāt, preču klāsts var būt daudz mazāks kā lielpilsētu izvēle plauktos. Bieži vien vērojams arī lielāks preču uzcenojums, jo mazajiem veikaliem, kas atvērušies lauku reģionos ir grūti ar pastāvēšanu. Zinot to, ka tas ir vienīgais veikals tuvākā apkārtnē, īpašnieki var ņemt lielu monopolu un pacelt preču cenas viņiem izdevīgākos skaitļos.
  • Vāja ceļu infrastruktūra – ja mājsaimniecībā nav automašīna, tad ceļš līdz tuvākai pieturai var būt samērā garš, transporti iet daudz retāk, it īpaši brīvdienās un vakaru stundās. Daudz vairāk ir jāplāno kāds izbrauciens ārpus mājas. Turklāt, ja gadās kāda vētra, vai negaidīts sniega putenis, šādi lauku ceļi var ierobežot jebkādu piekļuvi un socializāciju, jo tiek sakopti vieni no pēdējiem. Arī dabas katastrofu gadījumā var ciest elektrības vadi, traucējot vai pilnībā pārtraucot strāvas padevi.
  • Laukos bieži vien valda vientulība. Ja cilvēks vēlas būt viens un viņam nepatīk komunicēt ar citiem, tad šāda lauku idille varētu šķist pievilcīga. Taču komunikabls cilvēks nevarēs izdzīvot klusumā un tālu prom no jebkādas sabiedrības. It īpaši, sabiedrība ir nepieciešama kādu avāriju, negadījumu vai saslimšanas gadījumā. Nekad nevar zināt, kas var notikt, bet drošāk ir, ja būtu kāds tuvumā, kas varētu ātri vien reaģēt un palīdzēt.

Ģimenes bizness

Jau tā ir pietiekami grūti vadīt uzņēmumu pašam, nemaz nerunājot par to, ja esi izvēlējies to darīt kopā ar cilvēkiem, kuri visos sīkumos zina visu par tevi. Ģimenes uzņēmuma vadīšanai klāt nāk dažādi izaicinājumi totalizators latvija, kuri vairumam citu uzņēmumu partnerattiecībās nepastāv. Tomēr vairāki pētījumi liecina, ka ar pārdomātu plānošanu, izglītību un norādījumiem, ģimenes uzņēmumi var turpināt savu darbību paaudžu paaudzēs, vienlaikus radot bagātību tās locekļiem un saglabājot ģimenes harmoniju. Ja vien tu esi pilnīgi pārliecināts, ka varēsi droši doties iekšā sarežģītajos biznesa plašumos kopā ar saviem bērniem, brāļiem un māsām, vecākiem vai laulāto, tad bez šādas pārliecības tavam biznesam nebūs nekādas izredzes izdzīvot. Kas būtu jāņem vērā, ja tomēr esi nonācis pie lēmuma par ģimenes biznesa uzsākšanu? Ja ir kāds kardināls noteikums, kuram noteikti būtu jāseko darbojoties ģimenes uzņēmumā, tad tas būtu šis: uzturiet savu personīgo un profesionālo dzīvi līdzsvarā. Protams, to ir daudz vieglāk pateikt, nekā izdarīt realitātē. Ja pajautāsiet jebkuram pārstāvim no ģimenes uzņēmuma vai tā īpašniekam, kas tieši tiek apspriests pie ģimenes svētku vakariņu galda, tad viņi visi kā viens teiks – protams, ka darbs. Tikpat svarīga ar saviem radiniekiem ir ikdienā runāt arī par lietām, kas nenotiek birojā un nav saistītas ar tiešajiem darba pienākumiem, vēl būtiskāk šo principu ir ieverot tad, ja tu esi precējies ar savu biznesa partneri. Vadot ģimenes uzņēmumu ir nozīmīgi noturēt savus darbiniekus motivētus ar iespēju virzīties pa karjeras kāpnēm. Bieži vien ceļš augšup pa karjeras kāpnēm ģimenes uzņēmumā var šķist neskaidrs tā darbiniekiem. Skatoties no otras puses – ģimenes locekļi bieži tiek paaugstināti amatos pat ja viņi nav ideāli piemēroti kandidāti jaunajai pozīcijai, bet nostrādā tikai ģimenes saites. Tas var novest pie biznesa problēmām un aizvainotiem darbiniekiem, kas būtu kvalificētāki šādam paaugstinājumam, bet nav ģimenes darbinieki, tādejādi viņiem šāda iespēja ir liegta. Vienas ģimenes locekļiem bieži vien ir ļoti līdzīga audzināšana, tradīcijas un vēsture, tas var radīt draudošas situācijas grupu lēmumu pieņemšanā, it īpaši tādu, kas saistās ar lielām pārmaiņām, it īpaši, ja uzņēmumā darbojas kāds vecāks ģimenes loceklis. Radinieki savā starpā parasti ir visai žēlsirdīgi un aizmirst pāridarījumus – citādi katrs ģimenes pasākums varētu izvērsties vareni neērts – bet radinieki var būt arī viegli aizskarami un jūtīgāki pie pat mazākās devas negatīvisma. Tas ne vienmēr ir viegli neiesaistīt savu egocentrismu ģimenes biznesa darīšanās – ģimenes bieži mēdz krist uz viens otram nerviem. Bet ir jāstrādā pie tā, lai pārliecinātos, ka ikviens zina, ka šis bizness un veicamie pienākumi nav nekas personisks. Meklējiet labāko ikvienā lietā, ko katrs dara un novērtējiet darbu, kurā ikviens ir iesaistīts. Diskusijās par ģimenes biznesu vienmēr parādās jautājums, kas ir svarīgāks smagas izvēles priekšā – ģimenes vai biznesa intereses? Kā tās veiksmīgi atdalīt? Un vai tās maz ir jāatdala? Pēctecības plānošana ģimenes biznesā arī ir svarīgs faktors, kas diemžēl tiek pārāk bieži aizmirsts, bet tā neesamība var nest postošas sekas biznesam. Tas ir sens ģimenes biznesa jautājums: kurš būs tas, kurš gatavojas pārņemt biznesa vadību pēc mātes vai tēva nāves? Jautājums, uz kuru ne vienmēr ir viegli atbildēt, jo īpaši, ja ģimenē ir vairāk nekā viens bērns, kurš ir iesaistīts uzņēmējdarbībā.

Kā izveidot efektīvu mājas lapu uzņēmumam

Mājaslapa mūsdienās ir vitāla nepieciešamība ikvienam uzņēmējam, mazajiem biznesam, mājās bāzētam uzņēmumam un ikvienam, kurš piedāvā pārdošanā kādu produktu vai pakalpojumu. Neatkarīgi no citām pieejamajām mārketinga metodēm, mājaslapa ļauj potenciālajiem klientiem gan atrast uzņēmumu caur “Google” / “vin koda pārbaude” vai kādu citu meklēšanas programmu, gan arī uzzināt vairāk par jums pēc tam, kad kaut kur ir manījuši jūsu produkciju vai reklāmu. Ja jūs pārdodat pakalpojumus vai produktus tiešsaistē, tad mājaslapas izveide ir acīmredzama nepieciešamība. Bet, pat ja jūsu uzņēmums nenodarbojas ar tiešo pārdošanu internetā, mājaslapa var kalpot kā pagarinājums uzņēmuma vizītkartei ar informāciju par jums, jūsu biznesa virzienu, piedāvātajiem pakalpojumiem. Pirmais solis ir izlemt, kas būs atrodams mājaslapā un ka tā kalpos uzņēmuma vajadzībām. Tā var būt arī pavisam statiska un vienkārši sniegt plašāku informāciju potenciālajiem klientiem par jūsu pakalpojumiem un uzņēmuma datiem. Pats svarīgākais, jūsu mājas lapā vajadzētu detalizēti atspoguļot uzņēmuma pieredzi un vēsturi, lai dotu klientiem pārliecību par uzņēmuma ticamību un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Nemaz ne tik retos gadījumos, veidojot mājaslapu saturu jauniem klientiem, var saskarties ar absolūti absurdām klientu idejām un vēlmēm uzņēmuma vīzijas realizēšanā interneta vidē. Viens no absurdākajiem piemēriem, kurus diemžēl Latvija izmanto pārāk daudz oficiālajās uzņēmumu mājaslapās ir liels ievadteksts, kurš vēsta:

“Esiet laipni aicināti uzņēmuma X mājaslapā”. It kā vietnes apmeklētājam jau tā nebūtu skaidrs, ka šī mājaslapa pieder uzņēmumam X. Ja mēs salīdzinātu mājaslapas ar uzņēmuma bukletiem, vai tiesām tā centrālajā vietā atrastos uzraksts

“Esi sveicināts šajā bukletā!” Vai tomēr centrālā vieta tanī tiktu atvēlēta krietni svarīgākai informācijai? Uzņēmumiem patīk atspoguļoti savās interneta vietnēs visu par uzņēmuma misiju un vīziju, protams, šī vēlme nav pilnīgi absurda, tomēr vīzijas un misijas aprakstu būtu nepieciešams apvienot krietni radošākā aprakstā un piešķirt tam modernu “odziņu”, lai priekšstats par uzņēmumu neveidotos pārlieku garlaicīgs un stīvs. Tieši tādā pašā veidā ir jāveido arī pārējā mājaslapas struktūra, par svarīgāko ņemot klienta spēju uzņēmuma mājaslapā viegli orientēties. Ja ir vēlme vietni papildināt ar vizualizāciju un bildēm, tad visprātīgāk šeit izmantot nevis interneta fotogrāfiju bankās atrastās bildes, bet gan investēt labā fotogrāfā un papildināt mājaslapu ar reālām bildēm no uzņēmuma ikdienas, ar tā darbiniekiem, ofisa vai ražošanas telpām vai tamlīdzīgi. Vajadzētu atteikties no vēlmes savā mājaslapā atspoguļot visu tieši to pašu, ko savās vietnēs noradījuši konkurentu uzņēmumi. Šādas idejas rodas skaudības pēc, jo konkurentam, iespējams, biznesā veicas labāk, vai arī klientu loks ir tas, pie kura arī jūs vēlaties tikt klāt. Te vajadzētu rīkoties tieši pretēji – apzināt savu konkurentu mājaslapu dizainu, struktūru un saturu, un savā vietnē rīkoties pavisam unikāli un pretēji konkurentiem. Tad tieši jūsu mājaslapa taps par to, ko citi uzņēmumi vēlēsies atdarināt. Mājaslapai ir jābūt arī pietiekami fleksiblai izmaiņām – nav noslēpums, ka ikviens uzņēmums laikam ejot attīstās labāk, mainās citā virzienā, progresē uz augšu. Tam līdzi nereti mainās arī uzņēmuma lielākās vērtības vai, piemēram, darbības virziens un pat mērķauditorija. Izstrādātajai mājaslapai ir jāspēj iet līdzi laikam tieši tādā pašā tempā.

Tehniski izveidot tīmekļa vietni par jūsu mazo uzņēmumu patiesībā var būt pat vieglāk, nekā jūs domājat. To ir iespējams izdarīt pašam, ja ir ierobežoti līdzekļi, var piesaistīt draugs vai arī apmaksāt mājaslapas izstrādātāju pakalpojumus.